|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laiks | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks par pagātnes lejteces krācēm
Atsviež mūs kā mazus un nevainīgus bērnus
Atpakaļ tagadnē,Un liek dzīvot mums šajā realitātē..
Saprotot cilvēka alkas pēc dzīves jēgas,
Sāp par neizpratni un apmulsumu..
Viņu acīs ir šaubas
Kā vājprātīgas pagātnes klaigas.
Pagātne apvij ķermeni ar atmiņu kaudzēm
Kā neprātīga čūska.
Un liek mums atcerēties nevēlamo,
Citreiz pat sāpīgāko dzīves pavediena plūdumu..
Laika daudzums ir asarās mērāms,
Jo cik litru sāpju sirds spēj izturēt nepārrautajās vēnās?
Sirds sitas arvien tālāk,
Kā nepamanīdama, ka mīlestības tajā kļūst arvien mazāk.. (07.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|