Nav jēgas rakstīt par zudušo prieku
Un atmiņu stacijās klīst.
Kaut arī šī vēlme rodas īpaši stundās, kad līst.
Ir dažreiz par lieku-
Ar papīru un tinti slīcināt bēdas.
Vien pagriez muguru un ej-
Ej un atstāj aiz sevis liesmu pēdas!
Vien tad, kad pelni birs
Un atmiņas dusēs pelēkās kaudzēs,
Tad meklē sev jaunu sapni.
Spēku, kas prieku sniegs un tevi vien saudzēs... |