|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nav jēgas | | Ievietojis: staarleta |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav jēgas rakstīt par zudušo prieku
Un atmiņu stacijās klīst.
Kaut arī šī vēlme rodas īpaši stundās, kad līst.
Ir dažreiz par lieku-
Ar papīru un tinti slīcināt bēdas.
Vien pagriez muguru un ej-
Ej un atstāj aiz sevis liesmu pēdas!
Vien tad, kad pelni birs
Un atmiņas dusēs pelēkās kaudzēs,
Tad meklē sev jaunu sapni.
Spēku, kas prieku sniegs un tevi vien saudzēs...
(15.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4210
Kopā:7369143
|
| |
| |
|
Autori
