 (www.feini.lv) |
| Jana Giptere-Lakeviča : Leda-Labākos medību laukos |
| Man bija sibīrijas Laika, Pa mežiem kopā skraidijām un zvērus vērojām. Mēs tur pavadijām daudz laika, Reizēm ,pa nakti palikām. Leda-tā viņu sauca, Bija stāvas ausis Un naktīs reizēm kauca. Mīļi skumjās brūnās acis Satraukti manī skatijās, Reizēm sanāca liels tracis Ja nepiegāju viņai klāt,bet mācijos. Kad gredzenoto asti nolaida, Bija līdzīga kā vilks Un smailo purnu izslējusi, Jutās kā no vilku cilts. Pāris serenādes novilka, Stalti sāvot uz būdas, Tās bija pēdējās ko dzirdēju, Atmiņās skan kā mīļas Latvju dūdas.... |
| (24.02.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |