|
|
|
|
|
|
|
| | Leda-Labākos medību laukos | | Ievietojis: Stach | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man bija sibīrijas Laika,
Pa mežiem kopā skraidijām un zvērus vērojām.
Mēs tur pavadijām daudz laika,
Reizēm ,pa nakti palikām.
Leda-tā viņu sauca,
Bija stāvas ausis
Un naktīs reizēm kauca.
Mīļi skumjās brūnās acis
Satraukti manī skatijās,
Reizēm sanāca liels tracis
Ja nepiegāju viņai klāt,bet mācijos.
Kad gredzenoto asti nolaida,
Bija līdzīga kā vilks
Un smailo purnu izslējusi,
Jutās kā no vilku cilts.
Pāris serenādes novilka,
Stalti sāvot uz būdas,
Tās bija pēdējās ko dzirdēju,
Atmiņās skan kā mīļas Latvju dūdas.... (24.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1706
Kopā:6413471
|
|
|
|