 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Smilšu grauds |
| Mēs ejam gar jūras krastu, Kur vēji smiltis svaida, Un viļņi, lai mieru rastu, Kā negudri garām skraida. Mēs ejam viens otram blakus, Bet liekas, ka jūras vēji Mūs dzenā kā kaijakus trakus, Lai izšķirtu mūs tik spēji. Te iepūš sāpi manī vējš, Un izveido jūru starp mums, Un likteņlēmējs klusu lēš, Ka mūžīgs būs šis atstatums. Bet tad tu noķer smilšu graudu, Met sejā man un acī trāpi, Lai tagad grauž, lai tagad raudu Un izraudu šo sasapūsto sāpi. Lai izzūd pēkšņi sāpe, vēja pūstā, Kas izšķirt spēja vienreiz mūs, Un turi smilšu graudu gūstā, Kas mūsu glābējs atkal kādreiz būs. |
| (12.04.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |