|
|
|
|
|
|
|
| | Smilšu grauds | | Ievietojis: Lana | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs ejam gar jūras krastu,
Kur vēji smiltis svaida,
Un viļņi, lai mieru rastu,
Kā negudri garām skraida.
Mēs ejam viens otram blakus,
Bet liekas, ka jūras vēji
Mūs dzenā kā kaijakus trakus,
Lai izšķirtu mūs tik spēji.
Te iepūš sāpi manī vējš,
Un izveido jūru starp mums,
Un likteņlēmējs klusu lēš,
Ka mūžīgs būs šis atstatums.
Bet tad tu noķer smilšu graudu,
Met sejā man un acī trāpi,
Lai tagad grauž, lai tagad raudu
Un izraudu šo sasapūsto sāpi.
Lai izzūd pēkšņi sāpe, vēja pūstā,
Kas izšķirt spēja vienreiz mūs,
Un turi smilšu graudu gūstā,
Kas mūsu glābējs atkal kādreiz būs. (12.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|