 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Dvēseles Baznīcā |
| Skrienu. Kalnā augšup. Lietū un dubļos. Paklūpu. Krītu. Pieceļos. Turpinu skriet, sasistiem, asiņojošiem ceļiem un plaukstām. Saskatu Baznīcas krustu. Un jūtos jau laimīgs. Vēl mazliet tik jāpaskrien, līdz kalna virsotnei. Līdz laukakmeņu žogam. Sasniedzu to. Un ?... Manai Baznīcai nodedzis jumts. Senie zvani nokrituši. Draudze iznīkusi. Savu dvēseļu šķietamā šķīstumā un skaidrībā. Viens. Pie Baznīcas. Savās neskaidrajās lūgšanās. Ticībā. Un atkal, kaut kad, es skrienu... |
| (02.06.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |