|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēseles Baznīcā | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skrienu.
Kalnā augšup.
Lietū un dubļos.
Paklūpu.
Krītu.
Pieceļos.
Turpinu skriet,
sasistiem, asiņojošiem ceļiem
un plaukstām.
Saskatu Baznīcas krustu.
Un jūtos jau laimīgs.
Vēl mazliet tik jāpaskrien,
līdz kalna virsotnei.
Līdz laukakmeņu žogam.
Sasniedzu to.
Un ?...
Manai Baznīcai nodedzis jumts.
Senie zvani nokrituši.
Draudze iznīkusi.
Savu dvēseļu šķietamā šķīstumā
un skaidrībā.
Viens.
Pie Baznīcas.
Savās neskaidrajās lūgšanās.
Ticībā.
Un atkal,
kaut kad,
es skrienu... (02.06.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|