 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Pamestie |
| Zem putekļu nastas gulstas Ceļš līkumots, grantēts un vecs, Gar nomalēm zālstiebri kustas Un zaķis noklīdis lec. Šo ceļu jau gadiem vairs nemin Čaklo cilvēku steidzīgie soļi, Vien atmiņā soļus šos piemin Ceļa dilušie grantsakmens oļi. Ceļa malā stāv brukusi māja, Ap tās vēl aizaudzis dārzs, Jau sen šeit nav sperta kāja, Sen dzirdēts nav cilvēka vārds. Vien pamestība šai vietā, Kur kādreiz cilvēki mita, Un dzīvība, ceļmalās skrietā, Atdzimt vairs nepiekrita. |
| (11.08.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |