|
|
|
|
|
|
|
| | Pamestie | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem putekļu nastas gulstas
Ceļš līkumots, grantēts un vecs,
Gar nomalēm zālstiebri kustas
Un zaķis noklīdis lec.
Šo ceļu jau gadiem vairs nemin
Čaklo cilvēku steidzīgie soļi,
Vien atmiņā soļus šos piemin
Ceļa dilušie grantsakmens oļi.
Ceļa malā stāv brukusi māja,
Ap tās vēl aizaudzis dārzs,
Jau sen šeit nav sperta kāja,
Sen dzirdēts nav cilvēka vārds.
Vien pamestība šai vietā,
Kur kādreiz cilvēki mita,
Un dzīvība, ceļmalās skrietā,
Atdzimt vairs nepiekrita. (11.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1746
Kopā:6424642
|
|
|
|