|
|
|
|
|
|
|
| | Pamestie | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem putekļu nastas gulstas
Ceļš līkumots, grantēts un vecs,
Gar nomalēm zālstiebri kustas
Un zaķis noklīdis lec.
Šo ceļu jau gadiem vairs nemin
Čaklo cilvēku steidzīgie soļi,
Vien atmiņā soļus šos piemin
Ceļa dilušie grantsakmens oļi.
Ceļa malā stāv brukusi māja,
Ap tās vēl aizaudzis dārzs,
Jau sen šeit nav sperta kāja,
Sen dzirdēts nav cilvēka vārds.
Vien pamestība šai vietā,
Kur kādreiz cilvēki mita,
Un dzīvība, ceļmalās skrietā,
Atdzimt vairs nepiekrita. (11.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|