Sešos izeju no mājām,
Jūtu asfaltu zem kājām.
Man pretī iznāk alkašs Harijs –
Nezin’ viņš, ko vakar darīj’s.
Uz soliņa guļ bomzis Saša,
Tukšiem traukiem pilna taša,
Tam vēl bikšu priekša vaļā,
Bet blakus rīstās resnā Gaļa.
Rādu draugiem maizes ņuku –
Sak’ - vajag ieraut vienu šļuku!
Haris noplāta vien rokas,
Sašam pašam pohu mokas...
Žagas rausta resno Gaļu,
Bet pārējie ļauj prātam vaļu.
Vējiņš bužina mums matus -
Dabūsim mēs kaut kur latus! |