|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums manam draugam Dzērājam | | Ievietojis: KlusaisMiileetaajs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sešos izeju no mājām,
Jūtu asfaltu zem kājām.
Man pretī iznāk alkašs Harijs –
Nezin’ viņš, ko vakar darīj’s.
Uz soliņa guļ bomzis Saša,
Tukšiem traukiem pilna taša,
Tam vēl bikšu priekša vaļā,
Bet blakus rīstās resnā Gaļa.
Rādu draugiem maizes ņuku –
Sak’ - vajag ieraut vienu šļuku!
Haris noplāta vien rokas,
Sašam pašam pohu mokas...
Žagas rausta resno Gaļu,
Bet pārējie ļauj prātam vaļu.
Vējiņš bužina mums matus -
Dabūsim mēs kaut kur latus!
(13.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
