 (www.feini.lv) |
| Reivena : Oda Naktij |
| Ir jau tik vēls, Bet tavs tēls pa domām klaiņo. Uzglūn, kad esmu vismazāk sagatavota Un tad moka, kā priedi loka vējā Līdz vairs nav spēka. Vai vari iziet laukā- Tu jautā. Nē! Uzvelc zābakus! Ārā līst un spoguļi plīst Saka, ka tā ir slikta zīme.. Man nepieciešana līme. Gribu salīmēt mūs kopā, Jo esam kā rasa plaukstā Tik trausli.. Bet tava roka miglā attālinās, Nu, kādēļ man bija tā jāatkailinās? Zinu, visa vaina tajās acīs dīvaini zilās, Tajos matos mani pirksti pinās, Uz tiem vaigiem manas asaras zin, Ka bezjēdzīgas.. Gaisā tagad lido bezdelīgas, Tās bezrūpīgas. Bet, kad aizveru acis Formas bezveidīgas Griežas tuvinās, lidinās, smejas un veļas. Jāver vaļā! Nē, tomēr gribu palikt bezizejā, Kā šaurā ejā Gribu spītēt vējam. Bez sirds bez tevis esmu. Jel neatņem man ilūziju! Glabāšu to kā mazu melnu dūjiņu Cauri pasaulēm ejot un smejot, Otas dalot un vērojot, Nesērojot, ceļot un meklējot, Atrodot un dodot.. |
| (23.08.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |