|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Oda Naktij | | Ievietojis: Reivena |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir jau tik vēls,
Bet tavs tēls pa domām klaiņo.
Uzglūn, kad esmu vismazāk sagatavota
Un tad moka, kā priedi loka vējā
Līdz vairs nav spēka.
Vai vari iziet laukā-
Tu jautā.
Nē! Uzvelc zābakus!
Ārā līst un spoguļi plīst
Saka, ka tā ir slikta zīme..
Man nepieciešana līme.
Gribu salīmēt mūs kopā,
Jo esam kā rasa plaukstā
Tik trausli..
Bet tava roka miglā attālinās,
Nu, kādēļ man bija tā jāatkailinās?
Zinu, visa vaina tajās acīs dīvaini zilās,
Tajos matos mani pirksti pinās,
Uz tiem vaigiem manas asaras zin,
Ka bezjēdzīgas..
Gaisā tagad lido bezdelīgas,
Tās bezrūpīgas.
Bet, kad aizveru acis
Formas bezveidīgas
Griežas tuvinās, lidinās, smejas un veļas.
Jāver vaļā!
Nē, tomēr gribu palikt bezizejā,
Kā šaurā ejā
Gribu spītēt vējam.
Bez sirds bez tevis esmu.
Jel neatņem man ilūziju!
Glabāšu to kā mazu melnu dūjiņu
Cauri pasaulēm ejot un smejot,
Otas dalot un vērojot,
Nesērojot, ceļot un meklējot,
Atrodot un dodot..
(23.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1845
Kopā:7483418
|
| |
| |
|
Autori
