 (www.feini.lv) |
| Iveta Štāla : 7 |
| Izejot ielās kur svešas sejas mijas Apkārt paveras maldi, ironijas Pa cietsirdības sejām vijas Draudīgas ēnu zīmes. Ar izplestām acīm cilvēks veras Uz katru savādo, kroplo, Kas viņa acīs vien šķiet Dzīvē nederīgs, lieks. Tu, cilvēk, paskaties Cik sekls patiesībā esi Un tad veries uz savādo Kam dzīve nerimst, Kam smieki šķind, Acis mirdz No dzīves prieka. Tik tu jau nezini, Kā būt kroplam Un dzīves piepildītam Ar svētību pilnu garu. Cilvēk, tev laiks atvērties Ielaist sirdī dzīvi, Kur dzīvo cilvēki pelēcīgi, Bet sirdīs mirdz krāsainība. |
| (31.08.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |