|
|
|
|
|
|
|
| | 7 | | Ievietojis: Ivetta | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izejot ielās kur svešas sejas mijas
Apkārt paveras maldi, ironijas
Pa cietsirdības sejām vijas
Draudīgas ēnu zīmes.
Ar izplestām acīm cilvēks veras
Uz katru savādo, kroplo,
Kas viņa acīs vien šķiet
Dzīvē nederīgs, lieks.
Tu, cilvēk, paskaties
Cik sekls patiesībā esi
Un tad veries uz savādo
Kam dzīve nerimst,
Kam smieki šķind,
Acis mirdz
No dzīves prieka.
Tik tu jau nezini,
Kā būt kroplam
Un dzīves piepildītam
Ar svētību pilnu garu.
Cilvēk, tev laiks atvērties
Ielaist sirdī dzīvi,
Kur dzīvo cilvēki pelēcīgi,
Bet sirdīs mirdz krāsainība. (31.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|