 (www.feini.lv) |
| Šapsis : Muļķis pret sienu |
| Jūtos kā muļķis, kas pret sienu skrien, Bet tāpat – cenšas, rāpjas un lien. Pats nezinu kāpēc vislaik to daru, Gribu, ceru, liekas, ka varu. Un tagad, kad visas cerības zūd, Ticība brīnumiem jūk un brūk. Kā nozust no visa šī sāpīgā – Klusuma, vakara spītīgā? Es gribēju tevi, tev visu atdot, Nevis ar bezmiegu naktis barot. Es gribēju vislaik tev blakus būt, Lai sirds mana laimi un prieku jūt. Bet laikam es tiešām muļķis esmu, Ja tevī redzu pat ikrīta dvesmu. Un tagad kā ticīgais baznīcā lūdzos – Atstāj mani šo cerību nagos, Lai plosa, sagrauj un pārliecina – Ka klusums un naktis iznīcina. Es lūdzos, lai tevi vairs neredzētu, Jo zinu, ka vairāk to neizturētu. Bet redzu... Un atkal kā muļķis skrienu, Krītu, lienu...muļķis pret sienu... |
| (04.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |