|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Muļķis pret sienu | | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūtos kā muļķis, kas pret sienu skrien,
Bet tāpat – cenšas, rāpjas un lien.
Pats nezinu kāpēc vislaik to daru,
Gribu, ceru, liekas, ka varu.
Un tagad, kad visas cerības zūd,
Ticība brīnumiem jūk un brūk.
Kā nozust no visa šī sāpīgā –
Klusuma, vakara spītīgā?
Es gribēju tevi, tev visu atdot,
Nevis ar bezmiegu naktis barot.
Es gribēju vislaik tev blakus būt,
Lai sirds mana laimi un prieku jūt.
Bet laikam es tiešām muļķis esmu,
Ja tevī redzu pat ikrīta dvesmu.
Un tagad kā ticīgais baznīcā lūdzos –
Atstāj mani šo cerību nagos,
Lai plosa, sagrauj un pārliecina –
Ka klusums un naktis iznīcina.
Es lūdzos, lai tevi vairs neredzētu,
Jo zinu, ka vairāk to neizturētu.
Bet redzu...
Un atkal kā muļķis skrienu,
Krītu, lienu...muļķis pret sienu...
(04.01.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3371
Kopā:6433334
|
| |
| |
|
Autori
