X


Feini!
(www.feini.lv)
Mortijs : Liela tāfele.
Dažreiz man nepatīk brīvdienas. Bet dažreiz es ticu eņģeļiem..

Svētdienas rīts, liela pilsēta?
Varbūt nav liela, bet kaut kas šodien piesaista.
Un izskatās tā savādāk. Un krāsa vairs nav pelēkā.
Un visu dienu meklēta ir dziesma šodien citāda.
Varbūt gaismas nebija, varbūt durvis bija ciet.
Sajūta nu savāda. Patīk. Dzīvo. Nepāriet.
Tāfele ir milzīga. Bet virsū maziņš, vientuļš punkts.
Par to, kas smaidu izraisa. Un to, kas dzimstot dāvāts jums.
Jā. Eņģeļiem es neticu. Nu tiem, kas spilgtos skatlogos.
Bet tiem kas īsti tomēr ir, nav svarīgi, lai lielītos.
Un mostos. Svētdienas kārtējais rīts.
Un gribas, lai celties man neliek kāds cits.
Lai pilsēta liekas vien skaista un viss.
Lai dziesma ir domās. Kaut klusums. Bet dzīvs.
Varbūt, lai ir tumsa un durvis, kas ciet.
Lai tikai ir doma, kam pieķerties.
Pieķerties sajūtai citādai, atrast to tāfeles punktu.
To mazo, kluso un vientuļo. Kas neļauj spert soli aiz jumtiem.
Un eņģelis. Īsts. Vēl jaukāks kā svētdiena pati, kā rīts.
Kam brīvdienas nav svarīgas. Vien gars. Vien smaids un mīļuma spīts.
(22.12.2008)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu