|
|
 |
|
|
|
|
| | Liela tāfele. | Ievietojis: Mortijs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Dažreiz man nepatīk brīvdienas. Bet dažreiz es ticu eņģeļiem..
Svētdienas rīts, liela pilsēta?
Varbūt nav liela, bet kaut kas šodien piesaista.
Un izskatās tā savādāk. Un krāsa vairs nav pelēkā.
Un visu dienu meklēta ir dziesma šodien citāda.
Varbūt gaismas nebija, varbūt durvis bija ciet.
Sajūta nu savāda. Patīk. Dzīvo. Nepāriet.
Tāfele ir milzīga. Bet virsū maziņš, vientuļš punkts.
Par to, kas smaidu izraisa. Un to, kas dzimstot dāvāts jums.
Jā. Eņģeļiem es neticu. Nu tiem, kas spilgtos skatlogos.
Bet tiem kas īsti tomēr ir, nav svarīgi, lai lielītos.
Un mostos. Svētdienas kārtējais rīts.
Un gribas, lai celties man neliek kāds cits.
Lai pilsēta liekas vien skaista un viss.
Lai dziesma ir domās. Kaut klusums. Bet dzīvs.
Varbūt, lai ir tumsa un durvis, kas ciet.
Lai tikai ir doma, kam pieķerties.
Pieķerties sajūtai citādai, atrast to tāfeles punktu.
To mazo, kluso un vientuļo. Kas neļauj spert soli aiz jumtiem.
Un eņģelis. Īsts. Vēl jaukāks kā svētdiena pati, kā rīts.
Kam brīvdienas nav svarīgas. Vien gars. Vien smaids un mīļuma spīts. (22.12.2008) | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|