Tu ceļmalā stāvi un gaidi,
Kad nākšu tev roku sniegt,
Bet kamdēļ gan projām laidi,
Kad nespēju sirdi tev liegt?
Nu laiki ir diemžēl citi
Un nemīlu tevi vairs tā,
Jo naglu man dvēselē siti,
Nu piedot man nejautā!
Kas skaists ir kādreiz man licies,
Man tagad ir izsmiekla vērts,
Ar daudzām tu esi ticies,
Un intrigu tīmeklis vērts.
Es nevēlos ticēt tev atkal,
No jauna tev roku dot,
Paliec krustcelēs, nenāc man pakaļ,
Ej pie kādas, kas mīlēt vēl prot! |