|
|
|
|
|
|
|
| | Neseko man! | | Ievietojis: Lana | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu ceļmalā stāvi un gaidi,
Kad nākšu tev roku sniegt,
Bet kamdēļ gan projām laidi,
Kad nespēju sirdi tev liegt?
Nu laiki ir diemžēl citi
Un nemīlu tevi vairs tā,
Jo naglu man dvēselē siti,
Nu piedot man nejautā!
Kas skaists ir kādreiz man licies,
Man tagad ir izsmiekla vērts,
Ar daudzām tu esi ticies,
Un intrigu tīmeklis vērts.
Es nevēlos ticēt tev atkal,
No jauna tev roku dot,
Paliec krustcelēs, nenāc man pakaļ,
Ej pie kādas, kas mīlēt vēl prot! (25.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1882
Kopā:6428980
|
|
|
|