|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neseko man! | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu ceļmalā stāvi un gaidi,
Kad nākšu tev roku sniegt,
Bet kamdēļ gan projām laidi,
Kad nespēju sirdi tev liegt?
Nu laiki ir diemžēl citi
Un nemīlu tevi vairs tā,
Jo naglu man dvēselē siti,
Nu piedot man nejautā!
Kas skaists ir kādreiz man licies,
Man tagad ir izsmiekla vērts,
Ar daudzām tu esi ticies,
Un intrigu tīmeklis vērts.
Es nevēlos ticēt tev atkal,
No jauna tev roku dot,
Paliec krustcelēs, nenāc man pakaļ,
Ej pie kādas, kas mīlēt vēl prot!
(25.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
