Atceries,kā dalīji uz pusēm,
Vienu konfekti, kas bija tev.
Skaidroji man uzdevumu klasē...
Šķiet, tas nebija nemaz tik sen.
Sarunājām reizē iet uz skolu,
Sadevāmies rokās pirmo reiz.
Stundās lūkojāmies viens uz otru,
Nedzirdot, ko skolotāja teic.
Atminies, kā mēdzām saulei rietot,
Sēdēt upes krastā tu un es.
Mūsu ziedonis bij' pilnos ziedos,
Saules rieta, zvaigžņu apmirdzēts.
Šeit mēs izteicām tos pirmos vārdus,
Ka nekas mūs abus nespēs šķirt,
Sajutu es tavus kvēlos skūpstus,
Jūtu vēl, nekad tos neaizmirst.
Tas nebij' vakar,
Tas nebij' aizvakar,
Bet jūt vēl satraukumu,
Tiekoties, mums sirds... |