|
|
 |
|
|
|
|
| | Tas nebij vakar | | Ievietojis: Aijaija | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atceries,kā dalīji uz pusēm,
Vienu konfekti, kas bija tev.
Skaidroji man uzdevumu klasē...
Šķiet, tas nebija nemaz tik sen.
Sarunājām reizē iet uz skolu,
Sadevāmies rokās pirmo reiz.
Stundās lūkojāmies viens uz otru,
Nedzirdot, ko skolotāja teic.
Atminies, kā mēdzām saulei rietot,
Sēdēt upes krastā tu un es.
Mūsu ziedonis bij' pilnos ziedos,
Saules rieta, zvaigžņu apmirdzēts.
Šeit mēs izteicām tos pirmos vārdus,
Ka nekas mūs abus nespēs šķirt,
Sajutu es tavus kvēlos skūpstus,
Jūtu vēl, nekad tos neaizmirst.
Tas nebij' vakar,
Tas nebij' aizvakar,
Bet jūt vēl satraukumu,
Tiekoties, mums sirds... (28.01.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|