 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Neuzrakstītā vēstule... |
| Es sēžu ar zīmuli rokās Un rakstu šo vēstuli domās. Es prātoju,kā gan tev sokas Pilsētā,kur manis nav. Cik zvaigžņu bez tevis ir skaitīts, Cik rītu bez tevis ir gaidīts. Un nevietā,aplami smaidīts Ir ik reiz,kad atceros mūs. Atceros kā basām kājām Mēs no balles nācām mājās. To kā smējāmies mēs abi Dzirdēja pat ceļa stabi. Un kā es caur sētu svešu Tevi kukuragā nesu. Kā zem vītola, kas sēro Skūpstījamies. Daudz gadu bez tevis ir dzīvots, Daudz dažādu meiču ir mīlēts. Bet visiem šiem gadiem par spīti Mana sirds ir taupīta tev... |
| (10.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |