|
|
|
|
|
|
|
| | Neuzrakstītā vēstule... | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sēžu ar zīmuli rokās
Un rakstu šo vēstuli domās.
Es prātoju,kā gan tev sokas
Pilsētā,kur manis nav.
Cik zvaigžņu bez tevis ir skaitīts,
Cik rītu bez tevis ir gaidīts.
Un nevietā,aplami smaidīts
Ir ik reiz,kad atceros mūs.
Atceros kā basām kājām
Mēs no balles nācām mājās.
To kā smējāmies mēs abi
Dzirdēja pat ceļa stabi.
Un kā es caur sētu svešu
Tevi kukuragā nesu.
Kā zem vītola, kas sēro
Skūpstījamies.
Daudz gadu bez tevis ir dzīvots,
Daudz dažādu meiču ir mīlēts.
Bet visiem šiem gadiem par spīti
Mana sirds ir taupīta tev... (10.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1556
Kopā:6428654
|
|
|
|