 (www.feini.lv) |
| una : 1 |
| Katru dienu mūs zibeņi plosa. Tu raudi un nerunā... Tik sasodīti grūti to redzēt. Saprast, ka nespēju veldzēt, Tās sāpes, ko iesēju Tevī. Piedod, ka nespējam stāvēt uz vietas Kā akmeņi to gadu no gada darījuši. Varbūt laist, lai ej... Bet attālums? Tas šķirs? Un atkal? Vai sirds mana mirs? Ko maz es varu gaidīt, Ņemt vai dumji smaidīt? Kas pateiks man to, To pašu dārgāko- Kā būt? |
| (17.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |