|
|
|
|
|
|
|
| | 1 | | Ievietojis: tutiņš | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Katru dienu mūs zibeņi plosa.
Tu raudi un nerunā...
Tik sasodīti grūti to redzēt.
Saprast, ka nespēju veldzēt,
Tās sāpes, ko iesēju Tevī.
Piedod, ka nespējam stāvēt uz vietas
Kā akmeņi to gadu no gada darījuši.
Varbūt laist, lai ej...
Bet attālums? Tas šķirs?
Un atkal? Vai sirds mana mirs?
Ko maz es varu gaidīt,
Ņemt vai dumji smaidīt?
Kas pateiks man to,
To pašu dārgāko- Kā būt? (17.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1396
Kopā:6061721
|
|
|
|