 (www.feini.lv) |
| Simors Langs : Atkal kopā |
| Mirklis aiz mirkļa atmiņā rodas... Mirklis aiz mirkļa atmiņā rodas, Ik nakti atkal man sapnī zogas. To redzu un jūtu kā jaunu brīdi, Kas atkal man nu sažņaudz sirdi. Es reiz domaju, ka to aizmirstu, Bet saprotu, ka nekad nespēšu. Jo atkal to sajutu- kā neprātu, Kas nu dara mani tik laimīgu. Atkal kopā- es Tevi satiku, Un šo mirkli kā sapni baudīju. To prieku un laimes sajūtu, Nu atkal glabāju, kā dāvanu. To dāvanu, nekad atdot nespētu, Lai arī cik par to kāds maksātu. Un cik Tu dotu par koka mantiņu? Ja tā Tev tik daudz domu raisītu. Tik zinu, ja šo mīklu es atklāšu, Tad Tevi atkal kādreiz satikšu. Jo katrs šis mirklis man palīdzēs, Un atkal kopā mūs uz mirkli noturēs. /Simors Langs 2009/ |
| (18.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |