|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkal kopā | | Ievietojis: Simors |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mirklis aiz mirkļa atmiņā rodas...
Mirklis aiz mirkļa atmiņā rodas,
Ik nakti atkal man sapnī zogas.
To redzu un jūtu kā jaunu brīdi,
Kas atkal man nu sažņaudz sirdi.
Es reiz domaju, ka to aizmirstu,
Bet saprotu, ka nekad nespēšu.
Jo atkal to sajutu- kā neprātu,
Kas nu dara mani tik laimīgu.
Atkal kopā- es Tevi satiku,
Un šo mirkli kā sapni baudīju.
To prieku un laimes sajūtu,
Nu atkal glabāju, kā dāvanu.
To dāvanu, nekad atdot nespētu,
Lai arī cik par to kāds maksātu.
Un cik Tu dotu par koka mantiņu?
Ja tā Tev tik daudz domu raisītu.
Tik zinu, ja šo mīklu es atklāšu,
Tad Tevi atkal kādreiz satikšu.
Jo katrs šis mirklis man palīdzēs,
Un atkal kopā mūs uz mirkli noturēs.
/Simors Langs 2009/
(18.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
