 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pēc zaļumballes. |
| Stāvu es taisni,bet vējš mani šūpo. Ausīs man skan,tā kā dzeguzes kūko. Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan. Gribu es vienu,gultā un mieru. Gaidīt jau atkal nebalto dienu. Tik nav man kur iet,mājās negaida mani neviens. Laikam jau vīns par daudz būs sakāpis galvā. Vaicāju sev,kāpēc tik grūti ir iet. Atgulšos tepat zālē,taciņas malā, Ja reiz šie koki un telefonstabi neļauj man skriet. Puķītes rādās,kā meitenes acis. Sienāzis,vijolnieks ballītes placī. Skudras lien degunā,ausīs un acīs.Ak nē! Un atkal es stāvu,un vējš mani šūpo, Un atkal skan ausīs,it kā dzeguzes kūko. Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan. |
| (19.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |