|
|
|
|
|
|
|
| | Pēc zaļumballes. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvu es taisni,bet vējš mani šūpo.
Ausīs man skan,tā kā dzeguzes kūko.
Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan.
Gribu es vienu,gultā un mieru.
Gaidīt jau atkal nebalto dienu.
Tik nav man kur iet,mājās negaida mani neviens.
Laikam jau vīns par daudz būs sakāpis galvā.
Vaicāju sev,kāpēc tik grūti ir iet.
Atgulšos tepat zālē,taciņas malā,
Ja reiz šie koki un telefonstabi neļauj man skriet.
Puķītes rādās,kā meitenes acis.
Sienāzis,vijolnieks ballītes placī.
Skudras lien degunā,ausīs un acīs.Ak nē!
Un atkal es stāvu,un vējš mani šūpo,
Un atkal skan ausīs,it kā dzeguzes kūko.
Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan. (19.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|