 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Zīlējot mākoņos |
| Nezinu, kad atnāksi Tu vai aiziesi, jo stundas neskaiti un plaukstās laiku neturi. Kā indes eiforijas tvērienā esmu jūtās gūstīts. Ieskrāpētas gaidīšanas aizritējušās dienas sirds mīksti valgajās sienās, saņurcītas kaudzes baltu vēstuļu lapu, jo man trūka pareizo vārdu, pasmaidīts neticībai un noliegta cerība, kā melns ar baltu vienā mazā traukā. Es nezinu neko! Tik laiku skaitu lapas ņurcot. Un zīlēju mākoņos Tavu atkalatnākšanu. 22.03.2009 |
| (28.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |