|
|
|
|
|
|
|
| | Zīlējot mākoņos | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nezinu,
kad atnāksi Tu
vai aiziesi,
jo stundas neskaiti
un plaukstās laiku neturi.
Kā indes eiforijas tvērienā
esmu jūtās gūstīts.
Ieskrāpētas gaidīšanas aizritējušās dienas
sirds mīksti valgajās sienās,
saņurcītas kaudzes
baltu vēstuļu lapu,
jo man trūka
pareizo vārdu,
pasmaidīts neticībai
un noliegta cerība,
kā melns ar baltu
vienā mazā traukā.
Es nezinu neko!
Tik laiku skaitu
lapas ņurcot.
Un zīlēju mākoņos
Tavu
atkalatnākšanu.
22.03.2009 (28.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|