|
|
|
|
|
|
|
| | Zīlējot mākoņos | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nezinu,
kad atnāksi Tu
vai aiziesi,
jo stundas neskaiti
un plaukstās laiku neturi.
Kā indes eiforijas tvērienā
esmu jūtās gūstīts.
Ieskrāpētas gaidīšanas aizritējušās dienas
sirds mīksti valgajās sienās,
saņurcītas kaudzes
baltu vēstuļu lapu,
jo man trūka
pareizo vārdu,
pasmaidīts neticībai
un noliegta cerība,
kā melns ar baltu
vienā mazā traukā.
Es nezinu neko!
Tik laiku skaitu
lapas ņurcot.
Un zīlēju mākoņos
Tavu
atkalatnākšanu.
22.03.2009 (28.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|