 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Nāra |
| Mežezera malā akmens pelēks guļ, Un gar akmens sāniem viļņi putas kuļ. Bet, kad vakars atnāk, migla zemi sedz, Pasakainu nāru izpeldam tur redz... Vienā acī Mēness, otrā Saule spīd, Pāri sejai trauslai gaidu ēnas krīt. Vienā rokā odze, otrā zalktis sēž, Zīda matu cirtās rotaļājas vējš... Sudraboto asti auklē viļņa glāsts, Lūpās aizslēgtajās klusē mīlas stāsts. Man ir atslēdziņa, man ir tīra sirds. Mīlai vārdi lieki, ja tā zied un mirdz ! Ūdenszāļu pirksti augumus mums vīs, Silta, balta laime vienmēr pavadīs. Gliemežvāku pilī kāzas lepnas būs, Un par karaļtroni sūnu paklājs kļūs. Asinis verd dzīslās, viņa mani jūt Un kā nebūtībā ezerdzelmē zūd... Mežezera malā akmens pelēks guļ, Un gar akmens sāniem viļņi putas kuļ. |
| (30.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |