|
|
|
|
|
|
|
| | Nāra | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mežezera malā akmens pelēks guļ,
Un gar akmens sāniem viļņi putas kuļ.
Bet, kad vakars atnāk, migla zemi sedz,
Pasakainu nāru izpeldam tur redz...
Vienā acī Mēness, otrā Saule spīd,
Pāri sejai trauslai gaidu ēnas krīt.
Vienā rokā odze, otrā zalktis sēž,
Zīda matu cirtās rotaļājas vējš...
Sudraboto asti auklē viļņa glāsts,
Lūpās aizslēgtajās klusē mīlas stāsts.
Man ir atslēdziņa, man ir tīra sirds.
Mīlai vārdi lieki, ja tā zied un mirdz !
Ūdenszāļu pirksti augumus mums vīs,
Silta, balta laime vienmēr pavadīs.
Gliemežvāku pilī kāzas lepnas būs,
Un par karaļtroni sūnu paklājs kļūs.
Asinis verd dzīslās, viņa mani jūt
Un kā nebūtībā ezerdzelmē zūd...
Mežezera malā akmens pelēks guļ,
Un gar akmens sāniem viļņi putas kuļ. (30.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1123
Kopā:6132000
|
|
|
|