|
|
|
|
|
|
|
| | Zaļā iela | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tovakar Zaļā iela nebija zaļa,
Pelēkas samazgas mirušas notekas skaloja.
Mēms kā vienmēr un svešs klaigāja laiks.
Tovakar zaļajās krūtīs elpa vēl nebija vaļā.
Klusums kā sūna uz aukstā asfalta zaļoja.
(Vai raudi vai dziedi,
Tie nebija vēja ziedi...)
Es pacēlu acis pret kosmosu tukšo
Un biju augstāk par rensteļu upēm.
Es zināju - mūsu asinis bāros svešzemju ērzeļi tukšo,
Un biju dzīvāks par dzimto birztalu trupēm.
Tovakar Zaļā iela aizzīmogoja Rīgu.
(Ko meitene trakā un sirmā tur kliedz ?
Nāc iekšā un sasildies, vēja zieds !
Lai pilsēta žultī un transā kaut slīkst,
Pie tevis, sirmā, ar mieru es nīkt.)
Man šķita, ka drīz jau nokļūšu galā,
Bet pretī pa tuksnesi nāca balts stāvs.
Tas dzejnieks bija no pasaku zvaigznājiem tāliem,
Un uz mirkli kļuva gaišāka šī neapdzīvotā sala,
Un manās tukšajās acīs ievilkās asaru viltojums blāvs.
(Sapņu hipodromā kleperi pēdējo distanci skrēja.
Pērkonam dārdot smeldzīgi saplauka
Šai nolemtā zemē ziedi no vēja.) (24.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1290
Kopā:6424186
|
|
|
|