 (www.feini.lv) |
| zelma : Toreiz |
| Toreiz piederēja man vārds, Ko čukstēju klusumā- "mīļais"... Nokrita mākonis sārts tieši pie mūsu kājām, Tavas lūpas pieskārās man Un es ziedēju, mīļais. Toreiz piederēja man sapnis, Un sapnī teicu tev -"mīļais"... Jutu,kā rokas apņem un plecam pieskaras plecs. Likās, nebūs nekad Rīta,kas izšķirs mūs, mīļais. Toreiz piederēja man viss, Jo visā skanēja -"mīļais"... Spožums šis izdzisis, pasaule savādi sveša. Nezinu,kur lai meklē To zemi, tās zvaigznes, mīļais |
| (22.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |