|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Toreiz | | Ievietojis: reezija |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Toreiz piederēja man vārds,
Ko čukstēju klusumā- "mīļais"...
Nokrita mākonis sārts
tieši pie mūsu kājām,
Tavas lūpas pieskārās man
Un es ziedēju, mīļais.
Toreiz piederēja man sapnis,
Un sapnī teicu tev -"mīļais"...
Jutu,kā rokas apņem
un plecam pieskaras plecs.
Likās, nebūs nekad
Rīta,kas izšķirs mūs, mīļais.
Toreiz piederēja man viss,
Jo visā skanēja -"mīļais"...
Spožums šis izdzisis,
pasaule savādi sveša.
Nezinu,kur lai meklē
To zemi, tās zvaigznes, mīļais
(22.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
