|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Toreiz | | Ievietojis: reezija |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Toreiz piederēja man vārds,
Ko čukstēju klusumā- "mīļais"...
Nokrita mākonis sārts
tieši pie mūsu kājām,
Tavas lūpas pieskārās man
Un es ziedēju, mīļais.
Toreiz piederēja man sapnis,
Un sapnī teicu tev -"mīļais"...
Jutu,kā rokas apņem
un plecam pieskaras plecs.
Likās, nebūs nekad
Rīta,kas izšķirs mūs, mīļais.
Toreiz piederēja man viss,
Jo visā skanēja -"mīļais"...
Spožums šis izdzisis,
pasaule savādi sveša.
Nezinu,kur lai meklē
To zemi, tās zvaigznes, mīļais
(22.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1553
Kopā:6724968
|
| |
| |
|
Autori
