|
|
 |
|
|
|
|
| | Toreiz | | Ievietojis: reezija | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Toreiz piederēja man vārds,
Ko čukstēju klusumā- "mīļais"...
Nokrita mākonis sārts
tieši pie mūsu kājām,
Tavas lūpas pieskārās man
Un es ziedēju, mīļais.
Toreiz piederēja man sapnis,
Un sapnī teicu tev -"mīļais"...
Jutu,kā rokas apņem
un plecam pieskaras plecs.
Likās, nebūs nekad
Rīta,kas izšķirs mūs, mīļais.
Toreiz piederēja man viss,
Jo visā skanēja -"mīļais"...
Spožums šis izdzisis,
pasaule savādi sveša.
Nezinu,kur lai meklē
To zemi, tās zvaigznes, mīļais (22.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1448
Kopā:6662558
|
|
|
|