|
|
|
|
|
|
|
| | Šķiršanās | | Ievietojis: reezija | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es savus sapņus izberu kā oļus:ņem!
Ko viena es ar viņiem iesākt spētu?
Cik liktens lēns!Pat to viņš neizlemj,
Kā izsķirt mūs,lai sirds tā nesāpētu.
Viss tikai pašiem,pašiem jāizlemj-
Cik kuram uzsmaidīt un kuru nogrūst peklē.
Sniedz dzīve vērmeles un smaidot saka-ņem,
Bet medus lāse stropā pašiem jāsameklē.
Cik mirklīgs prieks!Kā zibens mākoņspraugā-
Uz mirkli uzplaiksnī un atkal spožums dziest,
Un gribas dzīvi saliet vienā traukā,
Un saduļķot.Un izliet.Neizciest.
Es savus sapņus izberu kā oļus:ņem!
Mums vēlreiz jātiekas ar smaidu lētu,
Pavisam citādiem un beidzot jāizlemj,
Kā izšķirties,lai sirds tā nesāpētu. (23.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1799
Kopā:6110820
|
|
|
|