 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Desmitā |
| Astoņas reizes nomiru, Bet jāatgriežas bij' man. Par citu cilvēku netapu, Par koku arīdzan. Devīto reizi piedzimu, Kad mākoņi krāsojās sārti. Ir kaķiem deviņas dzīvības, Desmitā - Viņsaules vārti. Mēness virs latvju zemes Kā vēders piepūšas elpā - Nekas vairs nebūs kā parasti Šajā laikā un telpā. Atrodi mani ar acīm, Kas ieslēgtas pasaules režģī - Pietiek reiz pogas spaidīt Un veltīgi mēli mežģīt. Bezgala īss ir šis mirklis, Laiva, pret straumi ko griezt. Salūzis vienīgais irklis, Dzīve kā oglīte dziest. Upes krāčainā skrejā Iesviests kā skaidiņa esmu. Pirmā un vienīgā dejā Ar Dieva un mīļotās dvesmu. Dārd pilsēta, nami un ielas, Kā neredzams līdzās Tev ganos. Es meklēju Tevi šai saulē Starp beigām un satikšanos. |
| (15.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |