|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Desmitā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Astoņas reizes nomiru,
Bet jāatgriežas bij' man.
Par citu cilvēku netapu,
Par koku arīdzan.
Devīto reizi piedzimu,
Kad mākoņi krāsojās sārti.
Ir kaķiem deviņas dzīvības,
Desmitā - Viņsaules vārti.
Mēness virs latvju zemes
Kā vēders piepūšas elpā -
Nekas vairs nebūs kā parasti
Šajā laikā un telpā.
Atrodi mani ar acīm,
Kas ieslēgtas pasaules režģī -
Pietiek reiz pogas spaidīt
Un veltīgi mēli mežģīt.
Bezgala īss ir šis mirklis,
Laiva, pret straumi ko griezt.
Salūzis vienīgais irklis,
Dzīve kā oglīte dziest.
Upes krāčainā skrejā
Iesviests kā skaidiņa esmu.
Pirmā un vienīgā dejā
Ar Dieva un mīļotās dvesmu.
Dārd pilsēta, nami un ielas,
Kā neredzams līdzās Tev ganos.
Es meklēju Tevi šai saulē
Starp beigām un satikšanos.
(15.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
