 (www.feini.lv) |
| Ineta Turonoka : Senatne. |
| Pa šauru taku,kas cilpas met, Es kāpju pilskalnā. Es stāvu kalna galā Lūkojos un prātoju. Kādi bija mūsu senči? Kā dzīvojuši,ko domājuši? Kā mīlējuši,ko sapņojuši? Iedomājos stiprus vīrus, Staltas sievas, Mazas baļķu dūmu mājas. Pa šauru taku tālāk eju, Un redzu priežu ielokā Rāmi dusošs Dieva radīts ezers. Tas skaists un rāms, Bet tuvu ūdens virsmai, Spārnus vēdinot ik pa brīdim Putni nolaižas. Šim zilgam ūdens spogolim Ne tikai pāri putni skrien, Bet arī gadu simteņi, Kas čukst par seniem, stipriem Mūžiem. |
| (25.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |