|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Senatne. | | Ievietojis: esmeralda14 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pa šauru taku,kas cilpas met,
Es kāpju pilskalnā.
Es stāvu kalna galā
Lūkojos un prātoju.
Kādi bija mūsu senči?
Kā dzīvojuši,ko domājuši?
Kā mīlējuši,ko sapņojuši?
Iedomājos stiprus vīrus,
Staltas sievas,
Mazas baļķu dūmu mājas.
Pa šauru taku tālāk eju,
Un redzu priežu ielokā
Rāmi dusošs Dieva radīts ezers.
Tas skaists un rāms,
Bet tuvu ūdens virsmai,
Spārnus vēdinot ik pa brīdim
Putni nolaižas.
Šim zilgam ūdens spogolim
Ne tikai pāri putni skrien,
Bet arī gadu simteņi,
Kas čukst par seniem, stipriem
Mūžiem.
(25.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3951
Kopā:7011282
|
| |
| |
|
Autori
