 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Sapņu nomodā |
| Es eju ciet, lai pamostos un ietu Pēc pazaudētās brīvības un sirds. Šai pasaulē nav mīlestībai vietas, Vien sapņu nomodā tā dzīva mirdz... Es esmu ciet ar meliem aiznaglojies, Un krusa, vējš ņem sāpju tiesu savu (Lai prieks tiem tiek). No sāpēm apskaidrojies, Es eju dzīvs pa ugunīgu pļavu... Tā maiga kļūst kā mātes tālā balss, Kas pasakās un segās mani tina. Kā vienmēr zināju - būs katrai laimīgs gals, Jo nāvi tad vēl vaigā nepazinu... Un kad reiz lēnām laternas jau dzisīs, Un svešais tēls pār ceļu kritīs greizs, Kā liesmas kāps uz augšu panti visi, Bet zeme būs kā "Titānika" reiss... Es eju ciet, lai pamostos un ietu Pēc pazaudētās brīvības un sirds. Šai pasaulē nav mīlestībai vietas, Vien sapņu nomodā tā dzīva mirdz! |
| (27.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |