|
|
 |
|
|
|
|
| | Sapņu nomodā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es eju ciet, lai pamostos un ietu
Pēc pazaudētās brīvības un sirds.
Šai pasaulē nav mīlestībai vietas,
Vien sapņu nomodā tā dzīva mirdz...
Es esmu ciet ar meliem aiznaglojies,
Un krusa, vējš ņem sāpju tiesu savu
(Lai prieks tiem tiek). No sāpēm apskaidrojies,
Es eju dzīvs pa ugunīgu pļavu...
Tā maiga kļūst kā mātes tālā balss,
Kas pasakās un segās mani tina.
Kā vienmēr zināju - būs katrai laimīgs gals,
Jo nāvi tad vēl vaigā nepazinu...
Un kad reiz lēnām laternas jau dzisīs,
Un svešais tēls pār ceļu kritīs greizs,
Kā liesmas kāps uz augšu panti visi,
Bet zeme būs kā "Titānika" reiss...
Es eju ciet, lai pamostos un ietu
Pēc pazaudētās brīvības un sirds.
Šai pasaulē nav mīlestībai vietas,
Vien sapņu nomodā tā dzīva mirdz! (27.08.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1033
Kopā:6712687
|
|
|
|