|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapņu nomodā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es eju ciet, lai pamostos un ietu
Pēc pazaudētās brīvības un sirds.
Šai pasaulē nav mīlestībai vietas,
Vien sapņu nomodā tā dzīva mirdz...
Es esmu ciet ar meliem aiznaglojies,
Un krusa, vējš ņem sāpju tiesu savu
(Lai prieks tiem tiek). No sāpēm apskaidrojies,
Es eju dzīvs pa ugunīgu pļavu...
Tā maiga kļūst kā mātes tālā balss,
Kas pasakās un segās mani tina.
Kā vienmēr zināju - būs katrai laimīgs gals,
Jo nāvi tad vēl vaigā nepazinu...
Un kad reiz lēnām laternas jau dzisīs,
Un svešais tēls pār ceļu kritīs greizs,
Kā liesmas kāps uz augšu panti visi,
Bet zeme būs kā "Titānika" reiss...
Es eju ciet, lai pamostos un ietu
Pēc pazaudētās brīvības un sirds.
Šai pasaulē nav mīlestībai vietas,
Vien sapņu nomodā tā dzīva mirdz!
(27.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
