| Rudens karnevāls, saldi sērīgas dziesmas
 aiz loga,aiz durvīm,
 aiz atmiņu krāsmatām skan.
 Tu apstājies vējā,
 tu pieskaries viegli,kā burvis,
 Un noņem no acīm skumju plīvuru man.
 
 Un noņem no acīm
 šaubu gruzdošo ēnu.
 Es esmu tev līdzās,
 un plaukstas siltumu jūt.
 Mēs esam tik tuvi,
 tik ļoti un postoši tuvi,
 cik postoši tuvi
 var mīlot un šauboties būt.
 |