|
|
 |
|
|
|
|
| | Mīlot un šauboties | | Ievietojis: reezija | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rudens karnevāls,
saldi sērīgas dziesmas
aiz loga,aiz durvīm,
aiz atmiņu krāsmatām skan.
Tu apstājies vējā,
tu pieskaries viegli,kā burvis,
Un noņem no acīm skumju plīvuru man.
Un noņem no acīm
šaubu gruzdošo ēnu.
Es esmu tev līdzās,
un plaukstas siltumu jūt.
Mēs esam tik tuvi,
tik ļoti un postoši tuvi,
cik postoši tuvi
var mīlot un šauboties būt. (29.09.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|