| Kad dvēselē man rudens - Tad ēnas domās slīd,
 Gulst apziņa – kā migla,
 Kas rītos neizklīst...
 
 Kad dvēselē nāk ziema -
 Ir klusums atnācis,
 Sāk atdzist emocijas,
 Prāts ledū sastindzis.
 
 Bet kolīdz nolīs lieti -
 Kļūs dvēselē viss zaļš,
 Uz pavasari vedīs
 Ik cīruļtrellis skaļš!
 
 Un žilbinoša saule
 Pēc vasaras tad sauks,
 Kur atdzimusī dvēsele -
 Kā liepa ziedos plauks!
 
 10.01.2010
 |